Taisnās zarnas vēža prognostisko faktoru, jaunu prediktīvo biomarķieru un orgāna saudzējošās stratēģijas izvērtējums pēc kombinētas neoadjuvantās terapijas. Promocijas darba kopsavilkums

Aktualitāte. Taisnās zarnas vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem audzēju veidiem Latvijā un Eiropā. Standarta ārstēšana II un III stadijas taisnās zarnas vēža gadījumā ietver neoadjuvanto terapiju (NAT) (staru un ķīmijterapija vai tikai staru terapija), kam seko ķirurģiska ārstēšana – taisnās zarnas rezekcija vai ekstirpācija. Audzēja atbildes reakcija uz NAT variē no pilnas audzēja remisijas līdz pilnīgai rezistencei uz terapiju, kas nosaka turpmāko ārstēšanas taktikas izvēli, pacienta onkoloģisko prognozi un dzīves kvalitāti. Audzēja bioloģiskās agresivitātes prognostisko faktoru izpēte ir būtisks individualizētas ārstēšanas priekšnoteikums. Darba mērķis. Noteikt lokāli izplatīta taisnās zarnas vēža klīniskos un molekulārbioloģiskos prognostiskos faktorus un izvērtēt no slimības brīvās dzīvildzes un kopējās dzīvildzes rādītājus atkarībā no audzēja atbildes reakcijas uz NAT (audzēja patomorfozes) un molekulārbioloģiskajiem parametriem. Darba metodes. Pētījumā iekļauti pacienti ar II un III stadijas anorektālu adenokarcinomu (C20 un C21 atbilstoši SSK-10), kas saņēmuši NAT P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Onkoloģijas klīnikā un sekojošu radikālu ķirurģisku ārstēšanu PSKUS Ķirurģijas klīnikā laika periodā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. janvārim (6 gadi). Pētījumu veido trīs daļas. Pirmajā daļā analizēti 10 gadījumi, kad sasniegta audzēja pilna klīniska remisija pēc NAT un izmantota novērošanas (Watch and Wait, W&W) taktika. Veikta orgānu saudzējošās stratēģijas rezultātu izvērtēšana. Otrajā daļā retrospektīvā analīzē iekļauti 82 pacienti, kam pēc NAT veikta radikāla ķirurģiska ārstēšana, un tie iedalīti četrās grupās atkarībā no audzēja pēcterapijas patomorfozes (balstoties uz Dworak klasifikāciju). Tika analizēti klīniskie prognostiskie faktori un audzēja pēcterapijas patomorfozes saistība ar dzīvildzes rādītājiem. Trešajā daļā veikta audu paraugu analīze atlasītās pacientu grupās (17 pacienti ar sliktu un 23 pacienti ar labu atbildes reakciju uz NAT). Veikta mikroRNS (miRNS) izdalīšana no audzēja un rezekcijas līnijas audiem un to identifikācija. Atlasītas potenciāli klīniski nozīmīgās miRNS un veikta dzīvildzes analīze atkarībā no to ekspresijas līmeņa. Darba rezultāti. No slimības brīvās dzīvildzes un kopējās dzīvildzes rādītāji pacientiem, kam pielietota NAT un pēc tam W&W stratēģija, ir pielīdzināmi pasaulē publicētajiem datiem. Pētījuma ietvaros ir ieviesta W&W stratēģijas sistematizēta lietošana PSKUS. Vērtējot pirmsterapijas klīniskos prognostiskos parametrus, konstatēts, ka mazāks taisnās zarnas diametra aptvērums ar audzēju pirmsterapijas iegurņa magnētiskās rezonanses izmeklējumā (MRI) saistāms ar izteiktāku audzēja redukciju pēcterapijas MRI attēlos. MrTRG klasifikācija, izvērtējot pēcterapijas iegurņa MRI atradi, ļauj ticami prognozēt audzēja patomorfozi operācijas materiālā atbilstoši Dworak klasifikācijai. Taisnās zarnas vēža patomorfoze pēc Dworak, audzēja pT stadija un mucinoza komponente ir prognostisks rādītājs lokāla recidīva riskam pēc ķirurģiskas ārstēšanas, un pT stadija ir prognostisks rādītājs attālām metastāzēm. Audzēja un rezekcijas līniju audos analizētas 752 miRNS, no kurām 48 bija ar vismaz divas reizes augstāku vai zemāku ekspresijas līmeni, salīdzinot audzēja audus ar rezekcijas līnijas audiem, sasniedzot p < 0,05. Kā klīniski nozīmīgas tika identificētas trīs – miR-99a-3p labas atbildes reakcijas grupā un miR-142-5p un mirR-182-3p sliktas atbildes reakcijas grupā uz NAT. Novērota tendence attiecībā uz labākiem dzīvildzes rādītājiem ar augstāku miR-142-5p un miR-99a ekspresiju un zemāku miR-182-3p ekspresiju. Secinājumi. Taisnās zarnas vēža pirmsterapijas radioloģiskajiem parametriem un pēcterapijas patomorfozei ir prognostiska nozīme. Audzēja miRNS kvantitatīvās izmaiņas iespējams lietot kā papildu bioloģisko marķieri taisnās zarnas vēža atbildes reakcijas prognozēšanā uz NAT, kā arī ilgtermiņa onkoloģiskā iznākuma paredzēšanā. Promocijas darbs izstrādāts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikā un Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūtā, Latvijā. Aizstāvēšana: Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2026. gada 14. janvārī plkst. 13.00 Senāta zālē, Dzirciema ielā 16, Rīgas Stradiņa universitātē. 3.2. Klīniskā medicīna; Apakšnozare – Ķirurģija. Atslēgvārdi: Lokāli izplatīts taisnās zarnas vēzis; neoadjuvantā terapija; pilna klīniska remisija; Watch and Wait stratēģija; prognostiskie faktori; Dworak patomorfoze; mikroRNS; dzīvildze.