Imūnglobulīna A nefropātijas progresijas risks: B šūnu diferenciācijas un zarnu mikrobioma nozīme slimības attīstībā. Promocijas darba kopsavilkums

Imunglobulīna A nefropātija (IgAN) ir biežākais no primārajiem glomerulonefrītiem visā pasaulē, un tā joprojām ir nozīmīgs hroniskas nieru slimības un terminālas nieru mazspējas iemesls. Klīniskā gaita var būt variabla, bet vidēji 30–40 % pacientu attīstās termināla nieru mazspēja 20–30 gadu laikā pēc diagnozes uzstādīšanas, kā arī slimība var recidivēt nieres transplantātā. Tā kā šīs slimības prognoze atšķiras atkarībā no tās klīniskām izpausmēm, 2019. gadā tika izstrādāts Starptautiskais IgAN prognozes kalkulators (IIgANPT), lai integrētu klīniskos un histoloģiskos datus individuālas prognozes noteikšanai diagnozes apstiprināšanas brīdī. Atbilstoši pašreizējiem pierādījumiem uzskata, ka IgAN attīstībā iesaistīti vairāki faktori, nevis tikai viens konkrēts cēlonis. Šis pētījums tika veikts, lai novērtētu slimības progresijas risku pacientiem ar IgAN un analizētu B šūnu diferenciāciju un zarnu mikrobioma līdzsvaru kā iespējamos faktorus slimības patoģenēzē. IgAN pacientu novērošanas periodā, kura mediāna bija 18 mēneši, 14.7 % pacientu nieru funkcija pasliktinājās līdz terminālai nieru mazspējai, kas atbilst incidencei 0,11 epizodes uz pacientgadu. Dzimums, MEST-T rādītājs un paaugstināts diastoliskais asinsspiediens tika identificēti kā nozīmīgi riska faktori samazinātai nieru dzīvildzei. Lai izpētītu B šūnu aktivācijas mehānismus patogēnās IgA sintēzē, IgAN pacientiem un veseliem indivīdiem (HC) tika veikta perifēro B šūnu subtipu analīze, izmantojot plūsmas citometriju. IgAN pacientiem tika novērots naivo B šūnu skaita pieaugums un atmiņas B šūnu skaita samazinājums. Turklāt tika konstatēts paaugstināts IgA-ekspresējošo B šūnu skaits, kurām nebija klasiskā atmiņas marķiera CD27, bet bija pozitīva CD21 ekspresija. Tāpat pacientiem bija palielināta IgA+ antivielas izdalošo šūnu populācija, kas korelēja ar paaugstinātu IgA līmeni serumā. Gan IgA+ plazmoblasti, gan CD27- B šūnas ekspresēja galaktozes nepietiekamo IgA1 (Gd-IgA1). Tika novērota korelācija starp lipopolisaharīdu līmeni serumā un IgA+CD27⁻ B šūnu biežumu, kas norāda uz iespējamu B šūnu diferenciācijas saistību ar zarnu gļotādas barjeras traucējumiem. Pacientiem ar IgAN un kontroles grupai tika veikta metagenomiskā analīze un zarnu mikrobioma funkcionālā profilēšana. IgAN pacienti tika iedalīti pacientu grupā ar progresējošu slimības gaitu (definēti kā pacienti ar aprēķinātā glomerulārās filtrācijas ātruma samazinājumu > 5 ml/min/1,73 m²/gadā) un pacientu grupā ar neprogresējošu slimības gaitu. Salīdzinājumā ar HC, IgAN pacientiem tika novērota samazināta sviestskābi producējošo baktēriju izplatība. Turklāt IgAN pacientiem novērota pastiprināta aktivitāte vielmaiņas ceļos, kas saistīti ar nukleotīdu un nukleozīdu biosintēzi, liecinot par iespējamu imūnās sistēmas aktivāciju un iekaisuma reakciju. Pacientu grupā ar progresējošu slimības gaitu tika novērotas funkcionālas mikrobioma izmaiņas, kas saistītas ar baktēriju šūnu membrānu stabilizāciju. Daļa šo metabolo ceļu izmaiņu korelēja ar paaugstinātu Gd-IgA1 līmeni. Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijā. Aizstāvēšana: Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2026. gada 2. februārī plkst. 11.00 Borisa Tetereva auditorijā, Anniņmuižas bulvārī 26A, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā. Promocijas darbs tika izstrādāts ar Doktora studiju granta atbalstu un ar FLPP atbalstu lzp-2019/1-0139 “Zarnu disbakteriozes un B šūnu mijiedarbības nozīme imūnglobulīna A nefropātijas patoģenēzē”. 3.2. Klīniskā medicīna; Apakšnozare – internā medicīna. Atslēgvārdi: Imūnglobulīna A nefropātija; nieru dzīvildze; B šūnu diferenciācija; mikrobioma raksturojums.