Dzīve un nāve dzelzs laikmetā Latvijā (5. – 12. gadsimts): bioarheoloģisks pētījums

Projekta mērķis ir pētīt iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apbedījumu struktūru kapulaukos dzelzs laikmetā Latvijā (5.-12. gs.) pēc bioarheoloģijas datiem. Tiks izmantots arheoloģisko izrakumu materiāls no teritoriāli dažādām apbedījumu vietām ar izpētei pieejamu antropoloģisko materiālu. Dzīves apstākļu un kvalitātes raksturojums balstīsies uz apbedījumu paleopatoloģisko izpēti, kā ari stabilo izotopu (diētas) un mikrobioma datiem. Tiks veikts salīdzinājums starp dzimtēm, dzimumiem un vecuma grupām gan kapulauka ietvaros, gan teritoriālā kontekstā. Projektā tiks realizēta inovatīva pieeja kapulauku iekšējās struktūras izpētē, līdztekus apbedīšanas tradīciju arheoloģiskajai izpētei, pielietojot molekulārās bioloģijas (DNS) un fizikāli ķīmiskās (izotopi, peptīdi) metodes. DNS analīzes tiks izmantotas gan atsevišķu indivīdu, gan apbedījumu grupu un populācijas ģenētiskajam raksturojumam, nosakot savstarpējo radniecību un izcelsmi. Savukārt izotopu analīzes sniegs informāciju gan par diētas atšķirībām starp indivīdiem un apbedījumu grupām, gan arī mobilitāti. Pētījuma rezultāti tiks aprobēti starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un publicēti zinātniskajos žurnālos, t.sk. Q1/Q2 un Open Access. Jaunāko tehnoloģiju un analītisko metožu pielietošana sekmēs arheoloģijas nozares attīstību Latvijā. Projekta rezultātus varēs izmantot arī citu zinātņu nozaru speciālisti Latvijā un arī ārpus tās. Tas palīdzēs izprast kopīgo, atšķirīgo un vienojošo Baltijas un Eiropas zemju pagātnē.